Pa ceļam uz brīvdienām Gaujas Nacionālajā parkā

Ierastais ceļš uz Siguldu, Cēsīm, Valmieru un aktivitātēm Gaujas Nacionālajā parkā no Rīgas ved Juglas virzienā. Tālāk pa plato, ātro un visiem zināmo Vidzemes šoseju. Te ceļa malā zināms katrs krodziņš, benzīntanks, RIMI veikals un McDonalds. Tomēr es uz turieni dodos pa citu ceļu. Jo mans ierastais galamērķis nav Sigulda, bet tuvumā esošā Mālpils.

Mierīga lauku gaisotne Mālpilī

Šī vieta reizē ir arī pievilcīga naktsmītnēm, ja ieplānots pavadīt brīvdienas Gaujas Nacionālajā parkā. Tā ir nedaudz atstatu – aptuveni 20 min brauciena attālumā no lielajām aktivitātēm un Siguldas centra. Izvēloties naktsmītnes šeit, iespējams pabūt vairākās sajūtu “gammās” vienlaicīgi.

Tā iespējams piedalīties gan Siguldas aktivitātēs, gan sajust Latvijas lauku mierīgo un nesteidzīgo dzīvesveidu. Mālpils tuvumā atrodas vairākas lauku saimniecības un sastopama mazpilsētas ikdiena. Tādu ir grūti sastapt tūristu populārās vietās.

Mālpils ir klusa vieta, kur nobaudīt svaigas, maiznīcā ceptas gardas bulciņas un kūkas. Te var izstaigāt Mālpils muižas parku. Un nakšņot Mālpils muižā vai citās šeit pieejamajās brīvdienu mājās. Un tad doties iemīļotajā Gaujas Nacionālajā parkā.

Lai šurp nokļūtu – es gadiem braucu cauri Ropažiem. Un tā vēroju kā šī vieta attīstās – veikali, baznīca, cilvēki. Caurbraucot ātrums jāsamazina līdz 40km/h vai pat vēl mazāks. Šī ir vieta, kur ir visi – ar suņiem, bērniem, ratiem, iepirkumiem. Šī ir mazpilsēta, kur laukos joprojām notiek dzīve.

Nu jau kādu brīdi atpakaļ šeit uzradās pilsdrupas. Kas šāds nav bieži un ātri iespējams, jo ik dienu tādas no nekurienes neuzrodas.

Mans garām-braucējas iespaids par Ropažu pilsdrupām bija aptuveni šāds: Šī vieta izskatījās kā kādas vecas lauku mājas atliekas. Bet, tad pēkšņi tur sāka kaut kas notikt. Te sāka rosīties cilvēki un pēc kāda brīža – izrādās, uzradās Ropažu pilsdrupas. Rezultātā braucot garām likās – iespaidīga un forša vieta. Te sāka organizēt arī nelielus bruņinieku turnīrus, kā arī citas aktivitātes, kas atdzīvināja pilsētu.

Es bieži nodomāju, ka kādreiz vajadzētu apstāties un apskatīties – kas tur īsti notiek? Šī nav pirmā reize, kad esmu aplūkojusi šīs pilsdrupas. Bet pirmā reize, kad iedomājos, ka Ropaži ar baznīcu un pilsdrupām ir apskates vērts objekts. Šī ir interesanta alternatīva ierastajam ceļam, lai atpūstos Gaujas Nacionālajā parkā.

Skatoties uz pils vēsturisko apskatu, jāsecina, ka šī ir nosacīti jauna pils, kura radīta 14.gs. Šī pils tikusi veidota, lai pastāvētu ordeņa nocietinājumu loks ap Rīgu. Un vajadzības gadījumā noslēgtu sauszemes ceļus starp Ādažu pili un Salaspili. Pils nopostīta Livonijas kara laikā 1559-1560.gada ziemā. Tomēr tā pastāvējusi līdz 17.gs. beigām, kad pamesta pilnībā un zaudējusi visas savas funkcijas.

Ņemot vērā, ka man patīk senas vietas un pilis ar to maģisko senatnes elpu – šī ir brīnišķīga vieta, kur to izjust. Jo šeit nav lieli tūristu pūļi, bet ir iespējams pastaigāties starp senajiem mūriem un aizdomāties par senajiem notikumiem. Šī ir brīnišķīga vieta, kur izlocīt kājas. Un pēc patīkamas, vieglas pastaigas ieturēt veselīgu un garšīgu maltīti.

Es šeit atklāju kafejnīcu Ozolgravas, kur vēl ir iespējams pasūtīt “lielo karbonādi ar sieru”. Šādas karbonādes bija bieži sastopamas manā bērnībā. Tomēr attīstoties dažādiem ēdieniem un pēdējo gadu “burgeru uzvaras gājiena” priekšā šķiet kļuvušas jau par retumu. Bet šeit tā joprojām ir pieejama – liela, gaļīga ar sieru un tomātiem. Pie tam, ja gadās Ropažos būt ziemā, tad kafejnīcā ir omulīgs, īsts kamīns, kurā deg uguns.